Klasiskā Gustava Hindmana Millera interpretācija
Sapņot, ka kāds no tavējiem ir miris, brīdina par tuvojošos zaudējumu vai bēdām. Pēc šādas dabas sapņiem vienmēr seko vilšanās.
Dzirdēt, ka kāds draugs vai radinieks ir miris, nozīmē, ka drīz saņemsi sliktas ziņas no kāda no viņiem.
Sapņi, kas saistīti ar nāvi vai miršanu, ja vien to cēlonis nav garīgs, ir maldinoši un ļoti mulsinoši iesācējam sapņu mācībā, kad viņš mēģina tos iztulkot. Cilvēks, kurš intensīvi domā, piepilda savu auru ar domu vai subjektīviem attēliem, kas ir dzīvi ar kaislībām, kuras tos radījušas; domājot un rīkojoties pa citām līnijām, viņš var aizstāt šos attēlus ar citiem, kuriem ir atšķirīga forma un daba. Sapņos viņš var redzēt šos attēlus mirstam, mirušus vai apglabātus un sajaukt tos ar draugiem vai ienaidniekiem. Šādā veidā viņš, būdams aizmidzis, var redzēt sevi vai radinieku mirstam, kaut gan patiesībā ticis brīdināts, ka kāda laba doma vai darbs tiks aizstāts ar ļaunu. Piemēram, ja tas ir dārgs draugs vai radinieks, kuru viņš redz nāves mokās, viņš tiek brīdināts pret netikumīgu vai citādi nepareizu domu un rīcību, bet, ja tas ir ienaidnieks vai kāds atbaidošs priekšmets, kas nāvē zaudējis spēku, viņš var pārvarēt savus ļaunos ceļus un tādējādi dot sev vai draugiem iemeslu priekam. Bieži vien šādas dabas sapņi pareģo saspringuma vai pārbaudījumu beigas vai sākumu. Tie arī bieži rodas, kad sapņotāju valda iedomāti ļaunuma vai labuma stāvokļi. Šādā stāvoklī cilvēks nav viņš pats, bet tas, par ko viņu padara valdošās ietekmes. Viņš var tikt brīdināts par tuvojošos stāvokli vai par izkļūšanu no tā. Sapņos mēs esam tuvāk savam īstajam es nekā nomodā. Briesmīgie vai patīkamie notikumi, ko redzam un dzirdam sapņos, ir mūsu pašu radīti, tie atspoguļo mūsu dvēseles un ķermeņa patieso stāvokli, un mēs nevaram no tiem aizbēgt, ja vien neizdzenam tos no savas būtības ar labām domām un darbiem, ar sevī mītošā gara spēku.
Skatīt "Līķis".